Jonas Maļinauskas
Pēc dzīvokļa vai mājas iegādes jaunie iemītnieki bieži saskaras ne tikai ar būvniecības laikā pieļautu brāķi, bet arī ar nepārdomātiem arhitektu risinājumiem, kas rada zināmas neērtības. Kaut ko mainīt plānojumā ir visnotaļ grūti, tāpēc vispareizākais ir pieaicināt kvalificētu dizaineri, kas spēj situāciju noregulēt un mītni pilnībā pieskaņot saimnieku prasībām un gaumei.
Marina Sokolova
Dzīvoklis, ko pāris cienījamos gados tika iegādājies jaunā mājā Viļņas nomalē, atbilstoši sākotnējam aprakstam bija visnotaļ kārdinošs: apartamenti atrodas daudzstāvu mājas pašā augšā, kopējā platība – gandrīz 100 kvadrātmetri, divi balkoni ar apjumtām terasēm, brīnišķīgs skats uz apkārtni. Īstenībā viss tik rožaini neizskatījās. Terases bija paceltas virs grīdas līmeņa, un tās ieskāva betona parapets, tāpēc, ja no loga kāds skatījās uz balkonu, šķita, ka atrodies nevis uz jumta, bet izžuvuša baseina dibenā. Vairāki sarūgtinoši pakāpieni bija arī dzīvokļa iekšienē, konkrēti, galvenajā gaitenī. Neveiksmīgs plānojums dzīvokli sadalīja divos atsevišķos apjomos, kas savienoti taisnā leņķī. Vēl vairāk, pasūtītājs, uzklausījis „ekspertus”, gribēja viesistabu ierīkot tieši pie ieejas, nevis dzīvokļa dziļumā, no kurienes iziet uz terases būtu daudz ērtāk, bet aizstiklotie sānu logi nodrošinātu dabisko gaismu un telpu vizuāli paplašinātu. Turpretī lielo kopējo istabu nācās sadalīt divās šaurās „kabatiņās”, vienā ierīkojot kabinetu, bet otrā – guļamistabu. Turklāt ceļš no guļamistabas uz saimnieku vannasistabu veda cauri visam dzīvoklim, arī viesistabai, bet pati vannasistaba atradās līdzās ieejai un viesu tualetei. Tādējādi jēgu zaudēja ideja par diviem sanitārajiem mezgliem.
Dizainere Marina Sokolova ar entuziasmu ķērās pie darba. Vispirms viņa pacentās paplašināt viesistabu, vizuāli to savienojot ar lodžiju. No logiem tika noņemti aizkari, bet skats uz drūmo parapetu aizsegts ar dekoratīviem augiem. Pati lodžija šķietami kļuva par viesistabas turpinājumu – tur tika novietots atpūtas krēsls un sezonāla apkures ierīce. Saimnieki, apsvēruši savas iespējas, dabiskā kamīna vietā izvēlējās elektrisko, kurš prasa mazāk pūļu un kuram nav vajadzīga pastāvīga kopšana. Lai, ņemot vērā nenovēršamo vecumu, atvieglotu pārvietošanos, līdz minimumam tika samazināts pakāpienu skaits, bet nokļūšanai uz lodžijas ierīkoti ērti pakāpieni. Tiesa, tie tiek izmantoti tikai viesistabā un gaitenī – izeju no guļamistabas un kabineta dzīvokļa iemītnieki faktiski nelieto. No ieejas „tālākā” lodžija, kas savam tiešajam uzdevumam ir maz noderīga, tika pārvērsta par palīgtelpu. Tā kā turp reti kāds iet, gaiteņa posmā pie lodžijas dizainere novietoja tualetes galdiņu, piekarināja savdabīgu spoguli un izveidoja kaut ko līdzīgu garderobei. Viesistabā viņa nodalīja ēdamistabas un viesistabas zonas, priekštelpu nošķīra ar dekoratīvu kolonnu klasiskā garā, bet virtuves bloku iebūvēja sienas nišā. Lakonisko Marinas Sokolovas firmas Interjero atelje darbnīcā izgatavotā bloka fasādi sedz dabisks finieris, bet gaišā galda virsma darināta no dārgā, bet praktiskā koriāna.
Atsevišķo dzīvokļa daļu strukturālo atšķirību pārvarēšanai Marina Sokolova izmantoja dažus stilistiskus paņēmienus. Par apvienojošo faktoru kalpo kopējais vēsi zilais tekstilizstrādājumu – paklāju, aizkaru, mēbeļu pārvalku un daudzo mazo, pa visām istabām izkaisīto spilvenu – kolorīts. Ēdamistabā un garderobē par spilgtu akcentu kļuva Lietuvas firmas Alantas izgatavotie gaišie galdi ar amizantām kājiņām. Piemeklētas atbilstošas vietējā apgaismojuma lampas un bra. Kopējo apgaismojumu nodrošina griestos iebūvēti plafoni, bet dažiem korpusa mēbeļu blokiem ir moderna dekoratīva pagaisma.
Viena no dizaineres „kaislībām” ir melnbaltās fotogrāfijas, kuras viņa bieži izmanto savos projektos. Šoreiz milzīga apdruka rotā viesistabas trauku skapja fasādi, bet priekštelpā, kabinetā un pat guļamistabā uz sienas uzradušās senu ģimenes attēlu kompaktas grupas, kas kopējai atmosfērai piešķir siltu sentimentālu noskaņu. Otrs radošais paņēmiens, ko bieži izmanto Marina Sokolova, ir lielu spoguļpanno un mēbeļu fasāžu izmantošana. Šoreiz tas likts lietā ne tikai guļamistabā, kabinetā un vannasistabā, bet arī lodžijā pie kamīna. Turklāt spoguļi lielākoties novietoti tā, ka skatītājs tajos neredz savu atspulgu un ar grūtībām uztver īsto telpas izmēru. Tādējādi prasmīgi izmantotie dizaineres radošie paņēmieni ļāva ne tikai izlabot arhitektu un celtnieku grēciņus, bet arī piešķīra dzīvoklim spilgtu individualitāti.
