Olga Bobrova

Foto: Viktorija Della

Toni vai, pareizāk sakot, tonalitāti šā dzīvokļa interjeram projekta autore Marina Pavļučenkova (SIA Grinalits) uzdeva uzreiz, “noliekot” uz gaiteņa grīdas klaviatūras fragmentu. Ienācējs kā pa notīm ieiet telpās, kur valda neuzbāzīga, taču skaidri jaušama teatrāla gaisotne. Tas arī saprotams: kompānijas dizainere ir ne tikai augstāko profesionālo izglītību interjera dizaina jomā apliecinoša diploma īpašniece, bet arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvente.

Marina Pavļučenkova

– Šo dzīvokli Rīgā es noformēju ģimenei ar divām meitām, – stāsta Marina Pavļučenkova. – Saimnieki dzīvo ārpus Latvijas robežām un šurp atbrauc tikai atpūsties. No šiem apstākļiem izriet uzdevums: dzīvoklim jākalpo par otrajām mājām, jābūt funkcionālam un turklāt pietiekami plašam, lai tajā varētu uzņemt daudz viesu. Tāpēc es, vēlēdamās vizuāli paplašināt viesiem paredzētās telpas, par dominējošajiem izvēlējos gaišos toņus, bet interjeru balstīju uz auksti zilo un sudrabaino nokrāsu mijiedarbi un savienojumu ar lakonisku un stingru balto krāsu. Savukārt siltos toņus un elementus ar spilgtiem akcentiem pataupīju saimnieku istabām. Telpas vizuāli paplašināt centos arī ar citiem līdzekļiem: lieliem spoguļiem, glancētu materiālu izvēli bērnistabās un viesistabā iebūvēto skapju durvju paneļiem. Liku lietā arī ģeometriskus un grafiskus akcentus: zīmējumus uz sienas, dažādus gaismas avotus telpu zonēšanai, daudzkrāsainus gaismekļus, kā arī masīvas mēbeles un aksesuārus kontrastam ar miniatūrajiem priekšmetiem.

Abās bērnistabās papildus ērtajām gultām ir arī apjomīgi izvelkamie krēsli. Un katrā istabā – savdabīga norāde uz teātri. Vienā istabā aksesuārs virs gultas: kaut kādā ziņā “dejas un grēka dievam” Rūdolfam Nurijevam līdzīga cilvēka portrets. Gaismeklis, kas izskatās pēc bungām. Otras bērnistabas gareno telpu sadala divas lustras: rotaļīgs “pūšaminstrumentu” komplekts.

Vecāku guļamistabai dizainere izvēlējusies maigi violetos toņus un ziedu “portretus” gultas galvgalī. Un adītu voiloka paklāju, diezgan brutālu, – lai neieslīgtu liekā sentimentalitātē.

Viesistabā milzīgo dīvānu un TV grupai atvēlētās zonas nopietnību kliedē ovālie galdiņi un gaismekļi. Tie ir viegli un caurspīdīgi.

Solīdā virtuve-ēdamistaba ir diezgan eleganta. Starp darba virsmu un bāra leti ir tumba ar mīkstiem sēdekļiem – kulināra atpūtai.

…Interjers ir nospēlēts kā pa notīm. Turklāt teatralitāte liek sevi manīt tikai ar viegliem mājieniem, bez jebkādiem antrašā, rond de jambe un citām arabeskām.